Kāda atšķirība - aizbildnis, aizgādība, un aizgādnis?
Kas ir aizbildnība?
Tēvs un māte uz aizgādības tiesību pamata ir sava nepilngadīgā bērna dabiskie aizbildņi. Aizbildnību nodibina pār nepilngadīgajiem. Ja bērns paliek bez vecāku gādības, bāriņtiesa vispirms meklē viņam aizbildni. Aizbildņa galvenā misija ir aizstāt bērnam vecākus. Proti, ja vecāki dažādu iemeslu dēļ nevar rūpēties par bērnu, aizbildnis daļēji uzņemas vecāku pienākumus. Gan vecākiem, gan aizbildņiem ir vienlīdzīgi pienākumi – aizbildnis atbild par bērnu, viņš, piemēram, var dot/nedot savu piekrišanu medicīniskām manipulācijām ar bērnu, viņš var atļaut/neatļaut bērnam vienam doties pāri valsts robežai. Vienīgā atšķirība ir tā, ka Civillikums neuzliek pienākumu aizbildnim par saviem līdzekļiem rūpēties par bērna iztiku. Civillikums paredz, ka aizbildnis var izmantot bērnam atstātā mantojuma naudu, lai nodrošinātu tā vajadzības.
Kādos gadījumos nodibina aizbildnību?
Bāriņtiesa var iecelt bērnam aizbildni, ja:
- bērna vecāki ir miruši vai izsludināti par mirušiem;
- bērna vecākiem ir pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības;
- bērna vecāki ir pazuduši un izsludināti meklēšanā;
- bērna vecāki slimības dēļ nespēj pienācīgi aprūpēt un uzraudzīt bērnu;
- abi bērna vecāki ir nepilngadīgi;
- radušās būtiskas domstarpības bērna un vecāku attiecībās;
- radušies citi neatliekami gadījumi (nodrošinot normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošanu).
Kas ir aizgādnība?
Aizgādnība - likumā noteikta forma tādas personas tiesību aizsardzībai un pienākumu realizēšanai, kuras rīcības spējas ir ierobežotas, kā arī mantas, kas palikusi bez pārvaldītāja aizsardzībai un saglabāšanai.
Aizgādnību personai un promesošas vai pazudušas personas mantai nodibina tiesa. Aizgādnību mantojumam un testamenta izpildīšanai nodibina notārs. Personas, kam vajadzīga aizsardzība, kā arī mantu, kas palikusi bez pārvaldītāja, uztic aizbildņu vai aizgādņu gādībai, kuriem minētās personas un manta jāpārstāv.
Aizgādnis – persona, kura iecelta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, lai nodrošinātu aizgādnībā esošās personas, promesošas vai pazudušas personas mantas, un mantojuma tiesību un interešu aizsardzību.
Kādos gadījumos tiek nodibināta aizgādnība?
Aizgādnību nodibina:
- pār personām ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem, kuru rīcībspēju ierobežojusi tiesa;
- pār personām ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem steidzamos gadījumos bez rīcībspējas ierobežošanas;
- pār personām izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ vai pār personām, kuras alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ draud novest sevi vai savu ģimeni trūkumā vai nabadzībā un kuru rīcībspēju ierobežojusi tiesa;
- pār promesošu un pazudušu personu mantu;
- pār mantojuma masu;
- pār konkursa masu.
Personai, kurai ir garīga rakstura vai citi veselības traucējumi un kura nespēj saprast savas darbības nozīmi vai nespēj savu darbību vadīt, tiesa var nodibināt pagaidu aizgādnību bez rīcībspējas ierobežojuma, ja:
- tas steidzami nepieciešams personas interesēs;
- traucējumi ir pārejoši;
- persona ar savu aktīvo darbību nespēj radīt sev kaitējumu.
Tiesa pagaidu aizgādnību nodibina uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus. Pagaidu aizgādnību nodibina, ja tas ir vienīgais veids, kā aizsargāt personas intereses.
