Uzturlīdzekļi bērniem ir līdzekļi, ko vecāki maksā, lai nodrošinātu bērna ikdienas vajadzības pēc šķiršanās vai dzīvošanas atsevišķi. Šīs finansiālās saistības ir būtiskas, lai bērnam būtu nodrošināti nepieciešamie resursi iztikai, izglītībai, veselības aprūpei un citām pamatvajadzībām. Uzturlīdzekļi palīdz nodrošināt bērnam stabilu un līdzsvarotu dzīves vidi, neskatoties uz vecāku dzīves apstākļiem. Maksāšanas kārtība var tikt noteikta vienošanās ceļā starp vecākiem vai tiesā, ja vienošanās nav iespējama.
Latvijā uzturlīdzekļu apmērs tiek noteikts pēc valsts noteiktiem minimālajiem standartiem, kas ir atkarīgi no bērna vecuma. Ja vecāki nevar vienoties par uzturlīdzekļu apmēru, tiesa pieņem lēmumu, ņemot vērā bērna vajadzības un vecāka finansiālo stāvokli. Ir svarīgi atzīmēt, ka vecākiem ir pienākums nodrošināt, ka bērns saņem pietiekamus līdzekļus iztikai, neatkarīgi no vecāku personīgajām attiecībām.
Uzturlīdzekļus var noteikt divos veidos:
Ja vecāki spēj savstarpēji vienoties par uzturlīdzekļu apmēru un maksāšanas kārtību, to var izdarīt ārpus tiesas. Šāda vienošanās ir ātrāks un elastīgāks risinājums, kas ļauj vecākiem pielāgot uzturlīdzekļus bērna vajadzībām. Tomēr vienošanās jābūt rakstveidā, lai nepieciešamības gadījumā to varētu izmantot kā pierādījumu.
Ja vecāki nevar vienoties, uzturlīdzekļu jautājums tiek izskatīts tiesā. Tiesa nosaka uzturlīdzekļu apmēru, pamatojoties uz bērna vajadzībām, vecāka finansiālo situāciju un valsts noteiktajiem minimālajiem uzturlīdzekļu standartiem. Lēmums tiek pieņemts, vadoties no bērna labākajām interesēm, un tiesas noteiktais uzturlīdzekļu apmērs ir saistošs abiem vecākiem.
Kad uzturlīdzekļi ir noteikti, vecākam, kuram tie jāmaksā, ir pienākums veikt regulārus maksājumus, lai nodrošinātu bērna uzturēšanu. Ja vecāks nepilda savus maksājumus, uzturlīdzekļu nemaksāšanas gadījumā iespējams vērsties Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā.
Uzturlīdzekļu garantiju fonds ir valsts izveidota sistēma, kas nodrošina bērna uzturlīdzekļu izmaksu, ja vecāks nepilda savus pienākumus. Tas nozīmē, ka bērns turpina saņemt nepieciešamos līdzekļus pat tad, ja viens no vecākiem izvairās no maksāšanas. Fonds pēc tam pieprasa nesamaksāto summu no vecāka, kurš nav veicis uzturlīdzekļu maksājumus.
Mainoties vecāka finansiālajai situācijai vai bērna vajadzībām, uzturlīdzekļu apmērs var tikt pārskatīts. Vecāks, kurš maksā uzturlīdzekļus, var iesniegt prasību tiesā, lai samazinātu uzturlīdzekļus, ja viņa ienākumi būtiski samazinās. Tāpat bērna vajadzību palielināšanās, piemēram, izglītības vai veselības izdevumi, var būt pamats uzturlīdzekļu apmēra palielināšanai.