Laulāto mantas sadale ir svarīgs jautājums, kas jārisina, jalaulība tiek šķirta vai laulātie vēlas sadalīt mantu, dzīvojot atsevišķi. Mantiskās attiecības starp laulātajiem regulē laulību līgums vai likumiskais laulāto kopīgās mantas režīms.
Laulības laikā uzkrātā manta var piederēt abiem laulātajiem kopīgi vai arī katram laulātajam atsevišķi, atkarībā no tā, kāds mantas režīms ir noteikts. Ja laulātie nav noslēguši laulību līgumu, viņu mantiskās attiecības regulē likumiskais laulāto kopīgās mantas režīms. Tas nozīmē, ka visi aktīvi un pasīvi, kas iegūti laulības laikā, pieder abiem laulātajiem vienādās daļās, ja nav pierādījumu par pretējo.
Laulību līgums ir juridisks dokuments, kas var noteikt atšķirīgu mantisko attiecību kārtību, piemēram, katra laulātā atsevišķo mantu vai kopīgu mantu ar izņēmumiem. Ja laulātie vēlas izvairīties no kopīgās mantas režīma vai precizēt noteiktus īpašuma aspektus, laulību līguma noslēgšana pirms vai laulības laikā var būt efektīvs risinājums. Līguma neesamības gadījumā laulāto manta tiek uzskatīta par kopīgu, ja vien nevar pierādīt, ka tā pieder vienam laulātajam.
Mantas sadale var notikt divējādi:
Ja laulātie spēj vienoties par mantas sadales kārtību, viņi var noslēgt vienošanos pie zvērināta notāra. Šī vienošanās var būt balstīta uz laulības laikā noteikto mantas režīmu un ņemt vērā katra laulātā ieguldījumu mantas iegādē. Tā ir ātrāka un mazāk sarežģīta procedūra, kas ļauj izvairīties no ilgstošiem tiesas procesiem. Notāra apstiprināta vienošanās ir juridiski saistoša un nodrošina abu pušu tiesības.
Ja laulātie nespēj vienoties par mantas sadali, jautājums tiek izskatīts tiesā. Tiesa izskata katra laulātā ieguldījumu kopīgās mantas iegādē, kā arī mantas vērtību un tās sadales taisnīgumu. Tiesas lēmums par mantas sadali ir balstīts uz likumu, ņemot vērā mantas iegūšanas apstākļus un katra laulātā vajadzības. Strīda gadījumā tiesa var arī ņemt vērā laulāto parādsaistības un citus finansiālos jautājumus, kas jāizskata sadales laikā.
Laulāto mantas sadalē svarīgi ir noteikt katra laulātā ieguldījumu kopīgās mantas iegādē. Ieguldījums var būt ne tikai finansiāls, bet arī cita veida – piemēram, mājsaimniecības darbi, bērnu aprūpe vai cita veida atbalsts, kas ļāvis otram laulātajam veikt mantas iegādi vai uzkrāšanu. Ja viens laulātais ir veicis būtisku ieguldījumu, tas var ietekmēt mantas sadales proporcijas.
Ja laulātie nav noslēguši laulību līgumu, mantas sadale notiek saskaņā ar likumisko laulāto kopīgās mantas režīmu. Šajā gadījumā visi aktīvi un pasīvi, kas iegūti laulības laikā, tiek dalīti vienādās daļās, ja vien viens no laulātajiem nevar pierādīt, ka konkrētais īpašums pieder tikai viņam. Kopīgajā mantā ietilpst nekustamais īpašums, uzkrājumi, parādi un citas vērtības, kas uzkrātas laulības laikā.
Ja laulātajiem ir domstarpības par mantas sadali, viņiem vispirms ir jāmēģina vienoties savā starpā vai ar starpnieka palīdzību. Ja vienošanās nav iespējama, laulātie var vērsties tiesā, lai tā lemtu par mantas sadali. Tiesvedība var būt ilgstoša un dārga, tāpēc vecāki tiek aicināti risināt strīdus savstarpēji, lai izvairītos no nevajadzīgām izmaksām un laika zuduma.