Saskarsmes tiesības ir juridisks mehānisms, kas nodrošina bērna un viņa vecāka vai cita tuva radinieka savstarpējo kontaktu un attiecību uzturēšanu. Šīs tiesības kļūst īpaši aktuālas gadījumos, kad vecāki šķiras vai citu iemeslu dēļ dzīvo atsevišķi, un ir svarīgi, lai bērns saglabātu attiecības ar abiem vecākiem un citiem nozīmīgiem cilvēkiem viņa dzīvē.
Saskarsmes tiesības ir būtiskas bērna emocionālajai labklājībai. Bērnam ir nepieciešams regulārs kontakts ar abiem vecākiem, lai uzturētu veselīgas un līdzsvarotas attiecības, kas sekmē viņa garīgo un emocionālo attīstību. Ja bērnam tiek liegta iespēja uzturēt saikni ar kādu no vecākiem, tas var negatīvi ietekmēt viņa emocionālo stāvokli un pašsajūtu.
Saskarsmes tiesības var tikt noteiktas divos veidos:
Ja vecāki spēj vienoties savā starpā, viņi var paši noteikt, kādā veidā un cik bieži bērns uzturēs kontaktu ar otru vecāku. Tas var ietvert regulāras vizītes, telefona vai video saziņu un citas formas, kas nodrošina bērna saikni ar vecākiem.
Ja starp vecākiem rodas strīdi par saskarsmes tiesībām, jautājums tiek risināts tiesā. Tiesa pieņem lēmumu, pamatojoties uz bērna interesēm, ņemot vērā viņa vecumu, attiecības ar vecākiem un citus faktorus, kas var ietekmēt bērna labklājību. Tiesas lēmumi var noteikt precīzu saskarsmes grafiku, saziņas veidus un citus nosacījumus, kas ir saistoši abiem vecākiem.
Ja kāds no vecākiem neievēro saskarsmes tiesības, tiesa var pieņemt lēmumus, lai aizsargātu bērna intereses. Piemēram, tiesa var piespriest īpašu saskarsmes kārtību, nosakot, kad un kādā veidā bērns varēs uzturēt kontaktu ar otru vecāku. Tiesas mērķis vienmēr ir nodrošināt bērna labākās intereses, un tai ir tiesības lemt, kā tiks veikta saskarsme, pamatojoties uz konkrētā gadījuma apstākļiem. Krimināllikums paredz kriminālatbildību par to, ka netiek pildīts nolēmums par aizgādības, aprūpes un saskarsmes tiesībām ar bērnu.
Pieņemot lēmumus par saskarsmes tiesībām, tiesa ņem vērā vairākus faktorus, piemēram: